Šobrīd uzņēmumā “Spirulina Nord” ražo saldētu spirulīnu, spirulīnu sulā un sīrupā, top arī citi jauni produkti. Uzņēmumā Rīgā, Ziepniekkalnā, viesojās Latvijas Radio.
Spirulīnu ražu vāc katru darba dienu
Biotehnoloģiju uzņēmums “Spirulina Nord” atrodas kosmētikas ražotāja “Dzintars” telpās.“Mēs, piemēram, esam vecajā lūpu krāsu cehā. Es vēl atceros, ka es kā studente gāju ekskursijā un tur sēdēja dāmas un skrūvēja vaļā vāciņus, pārbaudīja, vai tā lūpu krāsa ir labā kvalitātē,” atceras Stunda-Zujeva.
Agnese Stunda-Zujeva Foto: Daina Zalamane, Latvijas Radio
Uzņēmuma līdzdibinātāja arīrāda lielo cehu, kur bioreaktoros vairojas spirulīna.“Mēs pagājušonedēļ beidzot esam palaiduši jauno, lielo cehu. Mums ir doma, ka šeit būs kādas četras rindas, kā mēs sakām, četras dobes ar aļģēm. Tie ir foto bioreaktori, jo tur ir gaisma, tur ir bioloģija un tas viss ir kontrolēts.
Reaktors ir kontrolēta vide, bet, ja gribas tā vienkāršāk – viedais akvārijs, tikai zivju vietā peld aļģītes,” teicStunda-Zujeva.
Spirulīna ar to esot īpaša, ka tā vairojas līdzīgi kā raugs vai kā tējas sēne, proti, vairojas daloties. “Tie ir mikroorganismi un mikroorganismi, kas ātri aug, bet var ātri arī nomirt. Tāpēc mums ir tā kā klīnikā – 24/7 pieslēgti pie sistēmas, uz telefoniem nāk paziņojumi. Principā ir tā, ka mēs audzinām tā, ka mēs ražu vācam katru darbadienu, un brīvdienās mums ir brīvs,” teic uzņēmuma līdzdibinātāja.
Uzņēmumā arī lepojas ar to, ka, cerams, drīzbūs arī īsta pildīšanas līnija, kura vēl top.
Spirulīnu cehā Foto: Daina Zalamane, Latvijas Radio
Izdevies piesaistīt tuvu miljonam
Uzrakstot 10 projektus, uzņēmums sešos gados piesaistījis investīcijas tuvu miljonam.
“Uzņēmumu nodibinājām tieši tāpēc, lai dabūtu pirmos 50 000, ko deva “EIT Climate Kic” ideju akselerators. Pēc tam mēs iestājāmies “Buildit”, dabūjām investīcijas, dabūjām 50 000. SEB grantā, šķiet, bija 10 000.
Arī LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras – red.) eksporta vaučerus, inovāciju vaučerus esam ņēmuši,
un tagad pēdējais – par 600 000 privātais investors vēlreiz investēja, “Buildit” vēlreiz investēja, Lauku atbalsta dienests nosedza vairāk nekā pusi,” stāstaStunda-Zujeva.
Viņa arī norāda, ka, ja māk plānot un nestrebj karstu, atbalsts ir pieejams un, rūpīgi plānojot, ar katru reizi varot dabūt aizvien vairāk.
Aļģu dzēriens var būt garšīgs
Spirulīna galvenokārt pieejama pulvera formā, bet uzņēmumā “Spirulina Nord” tiek izstrādāti jauni produkti šķidrā veidā – spirulīna ar sulu un sīrupiem.
“Tad mums bija arī sadarbība ar sportistiem, un sportisti teica, ka drīkst tomēr pielikt cukuru.
Mums dzērvenes un cidonijas bija paši pirmie produkti, kas ir ļoti skābi, – cidonijas, bez cukura nav iespējams ieēst. Un tad mēs salikām 14 porcijas 330 mililitros un viena dienas deva ir tikai divas ēdamkarotes. Un tad cukurs tur ir tik, cik pusē ābola. Jo mūsu viens no saukļiem ir – aļģu dzēriens, kurš ir veselīgs, var būt garšīgs,” piemetina Stunda-Zujeva.
Nākotnes izejviela. Domas par Eiropas tirgu
Jaunu produktu izstrādē uzņēmums sadarbojas gan ar Rīgas Stradiņa universitāti, gan Dārzkopības institūtu.Tā vadošā pētniece Dalija Segliņa stāsta, ka tieši mazie uzņēmumi aktīvi izmanto inovāciju vaučerus jaunu produktu radīšanā.
“Spirulīna tiešām ir nākotnes izejviela, kura varētu aizvien vairāk ienākt mūsu uzturā. Sadarbībā ar Dārzkopības institūtu mums top jauni produkti – cepumi, kuros būs pietiekoši daudz šīs spirulīnas un arī dažādu augļu, ogu un dārzeņu izejvielas.
Zinātnieki var izstrādāt ļoti vērtīgus produktus, taču ražotājam ir arī jāskatās, cik efektīvi ražot, lai mēs kā patērētāji spētu viņu nopirkt,” atzīst Segliņa.
Ja līdz šim viss uzņēmumā “Spirulina Nord” saražotais tika pārdots Latvijā un puse no tā interneta veikalā, tad līdz ar ražošanas paplašināšanu tiks domāts arī par ieiešanu Eiropas tirgū.
